Konferenču materiāli

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītāja A.Reinfelde konferencē norādīja, ka VBTAI 2008.gadā veiktajā aptaujā konstatēts, ka no aptaujātajām pašvaldībām gandrīz 60% tiek iekārtotas individuālas profilakses lietas un izstrādātas sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmas, tomēr joprojām lielā daļā pašvaldību tas, dažādu iemeslu dēļ, netiek veikts.

Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Prevencijas biroja 1.nodaļas priekšnieka vietniece Alla Maceiko kā vienu no izplatītākajām problēmām minēja nepilngadīgo noziegumu skaitu, kas izdarīti grupās, kā arī noziegumu skaitu, kas izdarīti apreibinošo vielu ietekmē, un noziegumi, ko izdarījuši nepilngadīgie, kuri nestrādā un nemācās.

Valsts Probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības vadītāja Aija Tukiša un vecākā referente Ginta Reinicāne kā pastāvošo problēmu risinājumu atzīmēja probācijas programmu īstenošanu nepilngadīgo likumpārkāpēju izglītošanā, kuras pielietojot iespējams panākt labus rezultātus. Autores uzsvēra, ka „audzinošais elements soda būtību piepilda ar saturu, attīstot cieņu pret sabiedriskās kopdzīves normām, un novēršot iemeslus, kas bijuši par pamatu likumpārkāpuma izdarīšanai”.

Rīgas pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas vecākā inspektore Aija Lilienfelde iepazīstināja konferences dalībniekus ar aktivitātēm, kas šobrīd tiek realizētas bērnu izglītošanai skolās.

Izglītības valsts inspekcijas (IVI) vadītāja vietniece kontroles un juridiskajos jautājumos Andra Šenberga savā prezentācijā stāstīja, ka izpēte tikusi veikta ar mērķi noskaidrot kavējumu cēloņus, veikt izglītības iestāžu rīcības analīzi, izzināt attieksmi pret kavējumiem izglītotāju un izglītojamo vidē un sniegt priekšlikumus situācijas uzlabojumiem. Informācija tikusi iegūta no pašvaldību Izglītības pārvaldēm un izglītības iestādēm.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs (ārsts narkologs) Jānis Strazdiņš skaidroja atkarības cēloņus un iemeslus, norādot, ka diemžēl, atkarības iedzimst. Tāpēc atkarīgo bērni gan ģenētisku iemeslu dēļ, gan vides un audzināšanas trūkuma dēļ, ļoti bieži paši agrā vecumā kļūst par riska bērniem (ielas bērniem) ar izteiktākām atkarībām, nekā viņu vienaudži, kas nāk no normālām ģimenēm. Atkarības iemesli ir gan bioloģiski, gan psiholoģiski, gan sociāli, gan ģenētiski faktori. Savukārt visu faktoru savstarpējā ietekmē atkarība veidojas visātrāk.

Nevalstisko organizāciju konsultante un pedagogu tālākizglītotāja Ausma Pastore atzīmēja iespējas, kā mazināt prettiesiskus pārkāpumus, kā veidot drošu vidi un iekļaut sociālā riska grupas bērnus un jauniešus vietējās kopienas dzīvē. Viņa norādīja, ka to var panākt veidojot starpdisciplinārās komandas, kuras var sastāvēt no pašvaldības pārstāvjiem, izglītības iestāžu pārstāvjiem, bāriņtiesas pārstāvjiem, tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem un vietējās sabiedrības pārstāvjiem. Tādējādi panākot, ka jaunieši izjutīs, ka viņu pagasts, pilsēta vai novads ir vieta, kur viņus sadzird.




Meklēšana



Jūsu jautājums
Šeit jūs varat uzrakstīt un atsūtīt jautājumu inspekcijai, kas tiks izskatīts un atbilde tiks nosūtīta uz jūsu norādīto e-pasta adresi














Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Ventspils iela 53
Rīga, LV – 1002
Tālrunis: 67 359 128
Fakss: 67 359 159
E-pasts: pasts@bti.gov.lv
© Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija 2006
Informācija atjaunota: 14.08.2018