Viesģimenes

Drukāt
Viesģimeņu tiesiskais regulējums

 

PAR VIESĢIMEŅU TIESISKO REGULĒJUMU 
 

Amerikas Savienoto Valstu
vēstniecībai Latvijā 

 

Francijas Republikas
vēstniecībai Latvijā 

 

Zviedrijas Karalistes
vēstniecībai Latvijā

 

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrija (turpmāk tekstā - ministrija) vēlas informēt, ka 2008.gada 1.oktobrī stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ieviest jaunu tiesību institūtu - viesģimene, kā arī mainīt kārtību, kādā bērnu no Latvijas, kurš aug ģimenē vai atrodas ārpusģimenes aprūpē (aizbildnība, audžuģimene, bērnu aprūpes iestāde) var nodot citas personas aprūpē ārvalstīs.

 

Ņemot vērā minēto, ministrija vēlas informēt par šo grozījumu būtību, lūdzot par to informēt personas, kas vēlas uz laiku ņemt savā aprūpē bērnus no Latvijas.

 

Atbilstoši grozījumiem viesģimene ir laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu. Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam piekrīt bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

 

Pirms bāriņtiesa lemj (izsaka piekrišanu) par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes:

 

1)  atzinumu, kurā tā sniedz šīs personas piemērotības izvērtējumu par to, ka persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt;

 

2)  apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto.

 

Lai ārvalsts kompetentā bērnu tiesību aizsardzības iestāde varētu sagatavot atzinumu par personas (laulāto) piemērotību bērnu no Latvijas uzņemšanai savā dzīvesvietā ārvalstī tai ir:

 

  • jāizvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;
  • jāpārbauda un jāizvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālie apstākļi;
  • jāpieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;
  • jānosūta laulātie vai persona pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;
  • jāpieprasa informācija par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.

 

Tādējādi personai bāriņtiesā ir jāiesniedz atzinums, kuru ārvalsts kompetentajai bērnu tiesību aizsardzības iestādei būtu jāizsniedz tikai tad, kad ir veiktas un attiecīgi izvērtēti minētie aspekti, kas raksturo personas (laulāto) spējas nodrošināt bērnam pienācīgu aprūpi savā dzīvesvietā ārvalstī. Vienlaikus bāriņtiesā ir jāiesniedz arī apliecinājums tam, ka ārvalsts kompetentā bērnu tiesību aizsardzības iestāde nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto.

 

Ārvalsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes sagatavotais atzinums un apliecinājums personai (laulātajiem) jāiesniedz bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

 

Pēc tam, kad bāriņtiesa ir piekritusi un atzinusi, ka ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt:

 

- aizbildnis vai audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā personai sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu atbilstoši laika periodam, kuru bērns pavadīs citas personas aprūpē ārvalstī;

 

- bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotā bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē ārvalstī.

 

Vienlaikus grozījumi paredz, ka, lai laulātie vai persona, kas ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm. Tādējādi vēlamies vērst personu uzmanību uz to, ka ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uzņemšana uz laiku savā ģimenē nav priekšnosacījums tam, ka persona šo bērnu varēs adoptēt. Savukārt ārvalsts kompetentajai bērnu tiesību aizsardzības iestādei šis aspekts ir jāņem vērā, vērtējot, vai persona (laulātie) tiesām ir gatavi uzņemt bērnu, nevis tādējādi vēlas netieši uzsākt bērna adopcijas procesu.

 

Aprakstītā kārtība par to, kādas procedūras ir jāveic, attiecas ne tikai uz bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē, bet arī uz tiem bērniem, kuri atrodas vecāku aprūpē, ja vecāki vēlas bērnu nodot citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par 3 mēnešiem. Šajā gadījumā vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja tam piekrīt vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

 

Vienlaikus grozījumi paredz, ka, ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes aprūpē (ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi).

 

Ņemot vērā to, ka kārtība, kādā bērnu no Latvijas, kurš aug ģimenē vai atrodas ārpusģimenes aprūpē (aizbildnība, audžuģimene, bērnu aprūpes iestāde) var nodot citas personas aprūpē ārvalstīs paredz ļoti ciešu sadarbību ar ārvalsts kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ministrija būtu pateicīga, ja tā līdz 2008.gada 30.septembrim saņemtu kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestāžu sarakstu, kas var sagatavot atzinumu par personas (laulāto) piemērotības izvērtējumu un apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto. Minēto sarakstu paredzēts izplatīt bāriņtiesām.

 

Neskaidrību gadījumā lūdzam kontaktēties ar ministrijas Ārpusģimenes aprūpes departamenta direktori Līviju Liepiņu (e-pasta adrese - livija.liepina@bm.gov.lv, tālruņa numurs - +371 67356488).

 

Vienlaikus izsakām pateicību par līdz šim veiksmīgo sadarbību! 

 

 

                    

Valsts sekretāre                                                                                 I.Zalpētere

 

 

Liepiņa 67356488

 




Meklēšana



Jūsu jautājums
Šeit jūs varat uzrakstīt un atsūtīt jautājumu inspekcijai, kas tiks izskatīts un atbilde tiks nosūtīta uz jūsu norādīto e-pasta adresi














Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Ventspils iela 53
Rīga, LV – 1002
Tālrunis: 67 359 128
Fakss: 67 359 159
E-pasts: pasts@bti.gov.lv
© Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija 2006
Informācija atjaunota: 19.07.2018