Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – VBTAI) 2017. gada 10. novembrī organizēja ikgadējo reģionālo bāriņtiesu priekšsēdētāju zināšanu pilnveides semināru (turpmāk – seminārs). Seminārs tika organizēts Rīgā, Valsts ieņēmumu dienesta telpās, nodrošinot tā translēšanu tiešsaistē uz reģioniem - Daugavpilī, Valmierā un Kuldīgā.

Lai iepazītos ar seminārā izmantotajām prezentācijām un uzzinātu detalizētāku informāciju par pasākuma norisi un vērtējumu, lūdzam lejuplādēt pielikumus.

Informējam, ka šī gada 30. jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 325 “Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapas paraugu bāriņtiesas darbības jomā un veidlapas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (turpmāk - Noteikumi), kas nosaka oficiālās statistikas veidlapas "Bāriņtiesas pārskats par darbu 20____. gadā" paraugu un minētās veidlapas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību. 

Ņemot vērā pēdējā laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (turpmāk – VBTAI) saņemtās bāriņtiesu vēstules ar lūgumu, gadījumos, kad VBTAI saņemtas privātpersonu sūdzības par bāriņtiesas rīcību konkrētās lietās, kopā ar VBTAI vēstuli ar lūgumu nosūtīt lietas dokumentu kopijas, nosūtīt arī privātpersonu sūdzību, VBTAI sagatavojusi informatīvu materiālu par bāriņtiesu tiesībām iepazīties ar VBTAI saņemto privātpersonu sūdzību saturu.

Lai iepazītos ar šo materiālu, lūdzam lejuplādēt pielikumu.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir sagatavojusi informatīvi metodisko materiālu vecākiem "Strīdu, kas izriet no aizgādības tiesībām, un domstarpību risināšanas kārtība un iespējas".

Materiāls domāts galvenokārt vecākiem, taču var būt noderīgs arī speciālistiem.

Lai iepazītos ar šo materiālu, lūdzam lejuplādēt pielikumu.

Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments sadarbībā Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju ir izstrādājis Instrukciju par nepilngadīgo personu intervēšanu pārstāvniecībās ārvalstīs, gadījumos, kad bāriņtiesām nepieciešams  noskaidrot nepilngadīgas personas un/vai tās viesģimeņu/audžuģimeņu pārstāvju viedokli, kuras atrodas ārpus Latvijas teritorijas.

Aicinām iepazīties ar šo materiālu.

Piedāvājam iepazīties ar apkopotajiem datiem par bāriņtiesu darbu 2014. - 2016. gadā.

Ar informāciju iespējams iepazīties, lejuplādējot pielikumu.

Valsts ieņēmuma dienests (turpmāk - VID) savā darbībā konstatējis gadījumus, ka nodokļu parāds, kas radies atsavinot nekustamo īpašumu un, neveicot ar darījumu saistīto nodokļu samaksu budžetā, piedzenams no nepilngadīgām personām. Ievērojot konstatēto, VID aicina vērst bāriņtiesu uzmanību bērnu mantisko tiesību aizsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu nepilngadīgo personu tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu.

Ar informāciju iespējams iepazīties, lejuplādējot pielikumu.

Prasības, kādas jāievēro, nosūtot Īrijas Centrālajai iestādei lūgumus Regulas¹ 55. panta un 56. panta ietvaros, proti, par informācijas apmaiņu par bērnu un par bērna ievietošanu citā dalībvalstī. Papildus sniegta informācija par procedūrām Īrijas kompetentajās iestādēs, lai veicinātu sociālo ziņojumu pieteikumu apstrādi un bērnu novietošanu aprūpē, kam ir pārrobežu raksturs.

¹ 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 “Par jurisdikciju un briedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu (turpmāk – Regula)

Ar dokumentiem var iepazīties, lejuplādējot pielikumus.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija laikā no 2016. gada 4. novembra līdz 2016. gada 9. decembrim organizēja bāriņtiesu priekšsēdētāju zināšanu pilnveides seminārus. Semināri tika rīkoti Rīgā un reģionos (Rēzeknē, Smiltenē un Liepājā).

Kopumā semināros no 139 novadu pašvaldību un republikas pilsētu bāriņtiesām tika pārstāvētas 125 bāriņtiesas jeb 90%.

Ar detalizētāku informāciju var iepazīties, lejuplādējot pielikumu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Naturalizācijas pārvalde veic pasākumu kopumu ar mērķi paplašināt Latvijas pilsonības iegūšanas pieejamību sociāli mazaizsargātām personām, t.sk. nepilngadīgajiem bērniem – nepilsoņiem.

Pašreiz Latvijā dzīvo 4,9 tūkst. bērnu vecumā līdz 15 gadiem, kuriem nav Latvijas pilsonības. Tajā skaitā ir vairāki simti bērnu, kuru vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības.

Saskaņā ar Pilsonības likuma 3.¹ panta otro daļu, bērns, kurš nav atzīts par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atzīstams par Latvijas pilsoni līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, pamatojoties uz viena vecāka iesniegumu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1)      bērns pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis;

2)      bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

3)      abi bērna vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;

4)      tā vecāka pastāvīgā dzīvesvieta, ar kuru kopā bērns dzīvo, ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvijā (personai, kura Latvijā ieradusies pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

Gadījumos, kad bērnu – nepilsoņu vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības, iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni var iesniegt tā aizbildnis.

Lai informētu aizbildņus par viņu tiesībām reģistrēt Latvijas pilsonību nepilsoņu vai bezvalstnieku bērniem vecumā līdz 15 gadiem, Pārvaldes Naturalizācijas pārvalde ir sagatavojusi informatīvo lapu (pielikumā).