Noderīga informācija

02.02.2012Drukāt
Aktuālākā informācija par rīcībspējas normatīvo regulējumu

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau informēja, ka ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembra spriedumu Nr.2010-38-01 "Par Civillikuma 364. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam" Civillikuma 358. un 364. pants tika atzīti par neatbilstošiem Satversmei un spēkā neesošiem no 2012. gada 1. janvāra un patlaban Latvijā nepastāv tiesiskais mehānisms, kādā var ierobežot personas rīcībspēju.

Informējam, ka Tieslietu ministrija ir iesniegusi Saeimas Juridiskajai komisijai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (turpmāk - Likumprojekts). Likumprojekts iekļauj tiesisko regulējumu, kurš tiktu piemērots līdz attiecīgu grozījumu Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā par rīcībspējas ierobežošanu spēkā stāšanās brīdim. Iecerēts, ka personas, kuras garīga rakstura traucējumu dēļ nespēj saprast savu rīcību un to vadīt, intereses tiks aizsargātas, ieceļot šādai personai pagaidu aizgādni.

 

Likumprojekts paredz pagaidu aizgādnību piemērot gan attiecībā uz jau iesniegtajiem pieteikumiem, gan jauniem pieteikumiem par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu.

 

Ņemot vērā, ka Civilprocesa likuma normas par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu nav zaudējušas spēku līdz ar Civillikuma 358. un 364. pantu, šādus pieteikumus var iesniegt tiesā arī pēc 2012. gada 1. janvāra. Turklāt „(..) civillietas neizspriešana tiesību normas trūkuma dēļ būtu pretrunā ar personu tiesībām uz tiesas aizsardzību (Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants, Satversmes 92. pants, Civilprocesa likuma 1. pants).”[1] Līdz ar to, lai aizsargātu personu, kuras garīga rakstura traucējumu dēļ nespēj saprast savu rīcību un to vadīt, tiesības un tiesiskās intereses, minēto personu radinieki nepieciešamības gadījumā var vērsties tiesā ar lūgumu izvērtēt pagaidu aizgādnības nodibināšanas nepieciešamību minētajai personai.

 

Likumprojekts paredz, ka pagaidu aizgādnību gara slimības dēļ pār personu un tās mantu var nodibināt tikai gadījumā, ja tas ir attiecīgās personas interesēs un ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt attiecīgo personu. Līdz ar to tiesa, izvērtējot situāciju, varēs lemt, vai nepieciešams nodibināt pagaidu aizgādnību pār personu un tās mantu.

 

Gadījumā, ja tiesa šādu nepieciešamību nesaskatīs, jo persona pati spēj realizēt savas tiesības un izteikt savu gribu, pagaidu aizgādnība pār attiecīgo personu vai tās mantu netiks nodibināta.

 

Savukārt gadījumā, ja tiesa pieņems lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu pār personu vai tās mantu, šāds lēmums tiks nosūtīts bāriņtiesai izpildīšanai. Ievērojot minēto, bāriņtiesas pienākums, vadoties no Bāriņtiesu likuma 40. pantā noteiktā, būs personai vai tās mantai iecelt pagaidu aizgādni attiecīgo tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšanai.

 

Likumprojekts uzliek pagaidu aizgādnim par pienākumu rīkoties aizgādnībā esošās personas interesēs un noskaidrot aizgādnībā esošās personas viedokli par ikvienu jautājumu, ja vien persona spēj to paust. Tā rezultātā plānots nodrošināt, ka aizgādnībā esošās personas intereses tiek ievērotas un netiek nepamatoti ierobežotas no pagaidu aizgādņa puses. Savukārt bāriņtiesas pienākums, realizējot Bāriņtiesu likuma 41. pantā noteikto aizgādnības uzraudzību, būs pārliecināties, vai aizgādnis pildījis minēto pienākumu, tādējādi prioritāri nodrošinot aizgādnībā esošo personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

 

Likumprojekts paredz, ka tiesa atjauno tiesvedību apturētajās lietās pēc attiecīgu grozījumu Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā par rīcībspējas ierobežošanu spēkā stāšanās pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai pagaidu aizgādņa pieteikuma.

 

Vēršam uzmanību, ka bāriņtiesu pienākums būs izskaidrot pagaidu aizgādņiem minēto regulējumu un viņu tiesības un pienākumus tā ietvaros.

Aktuālākā likumprojekta versija ir atrodama šeit:

 http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/5BD51B97A0A50044C22579900044F3B1?OpenDocument.

 

Pielikumā plašākam ieskatam Tieslietu ministrijas 2012. gada 30.j anvāra vēstule Nr.1-17/382.



[1] Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1. - 28. nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 34.lpp.


Pievienotie materiāli

 
Tieslietu ministrijas vēstule



Meklēšana



Jūsu jautājums
Šeit jūs varat uzrakstīt un atsūtīt jautājumu inspekcijai, kas tiks izskatīts un atbilde tiks nosūtīta uz jūsu norādīto e-pasta adresi














Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Ventspils iela 53
Rīga, LV – 1002
Tālrunis: 67 359 128
Fakss: 67 359 159
E-pasts: pasts@bti.gov.lv
© Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija 2006
Informācija atjaunota: 17.09.2019