Pozitīvas disciplinēšanas metodes

29.04.2008Drukāt
Vecumposmu attīstības īpatnības: 2-3 gadi

Šajā vecumposmā jūs varat redzēt izmaiņas sava bērna uzvedībā, kas var jūs uztraukt. Taču nav pamats bažām un uztraukumam, jo tas liecina tikai par to, ka bērns arvien labāk sāk izprast sev apkārtējo pasauli. Nereti šīs izmaiņas bērna uzvedībā var būt saistītas ar bailēm.

Pēkšņi bērnam var rasties bailes no tumsas, no dzīvniekiem, no trokšņiem, ēnām. Bērns var raudāt, kad vecāki viņu atstāj vienu. Parasti vecāki uztraucas par šīm bērna uzvedības izmaiņām. Viņiem var šķist, ka bērni kļūst mazāk nobrieduši, nekā patiesībā tiem būtu jābūt. Patiesībā tieši šīs uzvedības izmaiņas liecina par bērna attīstības procesu norisi.

 

Tā kā bērns sāk atpazīt bīstamās situācijas, viņš iemācas baidīties no sāpēm, kā arī bērnam pieaugot pieaug arī viņa iztēle. Bērns var iztēloties lietas, ko neredz, līdz ar to viņš sāk baidīties no iztēlotiem briesmoņiem un spokiem.

 

Bērna prātā visas lietas, ko viņš redz ir dzīvas. Ja uzliksiet biedējošu masku, bērns domās, ka esat patiesi kļuvis par šo radījumu. Ja bērns iedomājas, ka zem gultas ir briesmonis, viņš no tiesas tic, ka tas tur dzīvo. Ir ļoti grūti pārliecināt mazus bērnus par to, ka viņa bailes ir tikai iedomas, jo bērnam nav izpratnes par to, ko nozīmē realitāte un kas ir viņa fantāzija. Sniedziet bērnam mierinājumu un savu sabiedrību, lai bērns var atbrīvoties, iemigt pārliecībā, ka ir drošībā.

 

Šajā attīstības periodā bērnam nepieciešams sniegt daudz mierinājuma un atbalsta. Bērnam jāzina, ka jūs saprotat un cieniet viņa jūtas, un, ka jūs parūpēsieties par viņa drošību.

 

Arī pēkšņs kautrīgums liecina par jūsu bērna attīstību konkrētajā vecumposmā. Pat tie bērni, kuri uzvedās droši, pēkšņi var sākt uzvesties savādāk. Negaidot bērns var sākt kautrēties no svešiem cilvēkiem. Tas liecina par bērna pieaugošo sapratni par attiecībām.

 

Šis jaunais uzvedības veids nav nepieklājība vai noraidoša attieksme pret citu cilvēku. Tā ir atbilde uz situāciju. Bērns sajūt apdraudējumu, jo nu jau viņš spēj atšķirt svešu no pazīstama cilvēka. Vēl vecākus varētu satraukt tas, ka bērns pēkšņi izrāda pretestību tuviem cilvēkiem un draugiem. Bērns pats izlemj kam atļaut un kam neatļaut sev pieskarties. Tas ir ļoti svarīgs attīstības aspekts, jo bērns iemācās par ķermeņa drošību un privātajām zonām, kā arī mums jāciena bērna tiesības pašam kontrolēt savu ķermeni. Bērns tik tikko sāk saprast savas jūtas, tādēļ vēl nepieciešams laiks, lai izprastu citus cilvēkus.

Svarīgākais uzdevums vecākiem ir cienīt sava bērna jūtas.

Mēs mācam bērnam cienīt citu cilvēku jūtas, cienot paša bērna jūtas. Kad bērns zina, ka vecāki ciena viņa jūtas, viņš kļūst daudz pašpaļāvīgāks, tādēļ, ka jūtas droši.

 

Cienīt bērna jūtas nozīmē:

·      palīdzēt jūtas nosaukt vārdos;

·      pastāstīt, ka jūs reizēm arī tā jūtaties;

·      nekaunināt un nemulsināt bērnu;

·      nesodīt bērnu par to, ka viņam ir bail.

 

Iztēlojieties situāciju:

 Jūsu bērnam ļoti patīk spēlēties ar bumbu. Viņam patīk to mētāt, ripināt un sēdēt virsū. Kādu dienu, kad esat veikalā, jūsu bērns ierauga lielu, koši sarkanu bumbu. Bērns iespiedzas aiz prieka, sagrābj bumbu un skrien prom ar to. Taču jums nav naudas, lai to nopirktu. Jūs skrienat pakaļ savam bērnam un sakāt, lai viņš bumbu noliek atpakaļ plauktā. Bērns raud un viņam sākas dusmu lēkme.

Uzkaitiet visus iespējamos iemeslus, kādēļ bērnam sākusies dusmu lēkme.

 

Vai esat savās atbildēs iekļāvuši tādus iemeslus kā:

·      izpratnes trūkums par kartību veikalos un naudas vērtību;

·      nespēja saprast, kādēļ bumba nepieder viņam;

·      nespēja paust savas jūtas vārdos;

·      nespēja saprast to, kā jūtaties jūs;

·      spēcīga vēlēšanās darboties neatkarīgi;

·      vēlēšanās kontrolēt savu pasauli.

 

Ja esat uzskaitījis visus iepriekš minētos iemeslus, tad esat veiksmīgi pielietojis savas zināšanas, lai saprastu kādēļ bērns reaģē raudot un dusmojoties.

 

Iztēlojieties situāciju:

Jūsu bērns atsakās vakarā iet gulēt. Viņš raud, kad jūs viņu atstājat. Gulētiešanas laiks priekš jums ir kļuvis par nesaskaņu laiku. Jūs kļūstat dusmīgs uz bērnu par to, ka viņš neiet gulēt.

 

Ko jūs darīsiet? Apdomājiet katru doto atbildes variantu, kurš no tiem ir piemērotākais un kāpēc.

1.Ieliksiet bērnu istabā, aiztaisīsiet durvis un aiziesiet prom.

2.Pateiksiet, ka viņš ir slikts bērns un, ja viņš neies gulēt, tad pie viņa atnāks briesmonis.

3.Pirms gulētiešanas, piedāvāsiet bērnam siltu vannu. Skaidrosiet, ka ir nepieciešams labi izgulēties, lai pietiktu spēks nākamās dienas aktivitātēm. Teiksiet, ka paliksiet pie viņa, kamēr viņš iemigs. Jūs varat bērnam lasīt, atstāt mazu gaismu ieslēgtu, kamēr viņš aizmieg.

 

1.solis-Atceramies savus ilgtermiņa mērķus.

Kādus ilgtermiņa mērķus jūs varat saistīt ar šo situāciju?

1.

2.

3.

 

Pārskatiet vēlreiz dotās atbildes uz doto situāciju un atzīmējiet, kura no tām, dos ieguldījumu, lai sasniegtu jūsu ilgtermiņa mērķus.

1.Ieliksiet bērnu istabā, aiztaisīsiet durvis un aiziesiet prom.

2.Pateiksiet, ka viņš ir slikts bērns un, ja viņš neies gulēt, tad pie viņa atnāks briesmonis.

3.Pirms gulētiešanas, piedāvāsiet bērnam siltu vannu. Skaidrosiet, ka ir nepieciešams labi izgulēties, lai pietiktu spēks nākamās dienas aktivitātēm. Teiksiet, ka paliksiet pie viņa, kamēr viņš iemigs. Jūs varat bērnam lasīt, atstāt mazu gaismu ieslēgtu, kamēr viņš aizmieg.

 

2. solis- uzmanība uz sirsnību, emocionālo kontaktu.

Salīdzinot katru atbildi un ņemot vērā veidus, kā nodrošinām sirsnību, atzīmējiet kurš no visiem iepriekš minētajiem reakcijas veidiem to nodrošina.

 

 

1

2

3

Nodrošina emocionālo drošību

 

 

 

Pauž beznosacījuma mīlestību

 

 

 

Pauž mīlestību, pieķeršanos

 

 

 

Ņem vērā bērna attīstības līmeni

 

 

 

Parāda iejūtību pret bērna vajadzībām

 

 

 

Spēja būt empātiskam attiecībā pret bērna jūtām

 

 

 

 

Tagad salīdzinot visas atbildes, atzīmējiet kurš no visiem iepriekš minētajiem reakcijas veidiem to nodrošina.

 

 

1

2

3

Sniedz skaidru norādījumus par vēlamo uzvedību

 

 

 

Sniedz saprotamu informāciju par savām gaidām

 

 

 

Nodrošināt saprotamu skaidrojumu

 

 

 

Atbalsta bērna mācīšanos

 

 

 

Iedrošina bērnu domāt patstāvīgi

 

 

 

Māca nesaskaņu risināšanas prasmes

 

 

 

 

3. solis- izprast kā bērns jūtas un domā

Kādēļ maziem bērniem nepatīk doties gulēt?

 

4.solis-problēmas noskaidrošana

Ņemot vērā attīstības īpatnības, atzīmējiet to veidu, kā reaģēt situācijā, kas vislabāk atbilst bērna vecumposmam.

1.Ieliksiet bērnu istabā, aiztaisīsiet durvis un aiziesiet prom.

2.Pateiksiet, ka viņa ir slikta meitene un ja viņa neies gulēt pie viņas atnāks briesmonis.

3.Pirms gulētiešanas, piedāvāsiet bērnam siltu vannu. Skaidrosiet, ka ir nepieciešams labi izgulēties, lai pietiktu spēks nākamās dienas aktivitātēm. teiksiet, ka paliksiet pie viņa, kamēr viņš iemigs. Jūs varat bērnam lasīt, atstāt mazu gaismu ieslēgtu, kamēr viņš aizmieg.

 

5.solis- reaģēt izmantojot pozitīvās disciplinēšanas principus.

Tagad, kad esat apsvēruši gan savus ilgtermiņa mērķus, gan sapratuši, kā nodrošināt sirsnību un sapratuši kāds ir bērns mazbērna vecumā, kuru no minētajiem risinājuma veidiem jūs izvēlēsieties?

 

Ja esat izvēlējies atbildi Nr. 3-apsveicu!

 


Vecākiem ir iespēja saņemt inspekcijas speciālistu neklātienes konsultāciju par bērnu pozitīvās disciplinēšanas jautājumiem! Uzdodiet savu jautājumu šeit, un nedēļas laikā saņemsiet atbildi!

 

 




Meklēšana



Jūsu jautājums
Šeit jūs varat uzrakstīt un atsūtīt jautājumu inspekcijai, kas tiks izskatīts un atbilde tiks nosūtīta uz jūsu norādīto e-pasta adresi














Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Ventspils iela 53
Rīga, LV – 1002
Tālrunis: 67 359 128
Fakss: 67 359 159
E-pasts: pasts@bti.gov.lv
© Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija 2006
Informācija atjaunota: 16.07.2018